Mūsu kopas autori

Elvīra Pinka

Elvīra Pinka

Dzimusi Maltā, aukstā februāra dienā. Tēvs un māte, Jurovi, bija Silmalas pagasta Daugaviešu skolas skolotāji. Tur esmu dzīvojusi savu lielāko mūža daļu.

Arī Rāznas ezera krasts man nav svešs, jo tur daudzas vasaras pavadītas vecvecāku mājās. Esmu pateicīga vecākiem par saulaino bērnību, mantoto dzīves gudrību, neatlaidību un sirds siltumu. Vidusskolu esmu beigusi Maltā, kur pašlaik dzīvoju. Studēju Rīgā, ieguvu ģeogrāfijas skolotājas izglītību. Bet 30 dzīves gadi veltīti kultūrai, darbam muzejā un bibliotēkā.

Register to read more...

Ieva Trimalniece

To neviens tagad nepateiks, kā būtu, ja pēc 8. klases būtu aizgājusi mācīties par bērnu ārsti. Tieši tāds bija mans bērnības sapnis, bet tam līdzi nāca vēl kas cits. Man ļoti patika mežs, un tajā esot jutos kā mājās – droši un pasargāta.

Varbūt tā bija tieši viņa – meža princese stirniņa, kura, skatoties tieši acīs, aizveda mani citos dzīves ceļos. Man tolaik bija 10 – 12 gadi. Ar tēti bijām laukos pie viņa mammas, kuru es saucu par omīti. Bija ziema, un mēs slēpojām mežā. Jutu, ka man aiz muguras kāds ir, pagriezos un ieraudzīju viņu – stirniņu. Tādām lielām, izbrīna pilnām acīm. Vairs nepieminu, cik ilgi viena uz otru skatījāmies. Tad viņa devās prom.

Register to read more...

Iveta Dimzule

Dzimusi pagājušajā gadsimtā, nosvinējusi pusgadsimta jubileju (oi, mamma! Pilnīgās šausmas!). Manas saknes ir Viļānos, kur esmu dzimusi un 11 gadus mācījos skolā. Arī Rikava ir manu sakņu vieta, jo no turienes nāk manas vecmammas dzimta. Par manu vecvecvecmammu stāstīja, ka viņa bijusi sieviete ar savu galvu – darīja to, kas patika, neņemot vērā, ko par to domāja sabiedrība. Piemēram, vecvecvecmamma smēķēja pīpi. Un šķaudīja uz to, kā to uztvēra apkārtējie, jo bez manas sences tāpat iztikt nevarēja – viņa bija izcila bērnu saņēmēja.

Skolas gados man bija “iedzīts” tāds mazvērtības komplekss, ka sevi atļāvos redzēt tikai kā parastu strādnieci lauku brigādē kolhozā.

Register to read more...

Inga Kaļva

Labprāt iesaistos dažādās literāri muzikālās aktivitātēs. Patīk dziedāt, fotografēt. Piedalos arī dažādos konkursos, kuros var radoši izpausties, tāpat patīk pašai organizēt un vadīt pasākumus.

Kopš bērnības saista aizraujošā dabas pasaule, kas ir arī viens no maniem iedvesmas avotiem. Tāpat mani iedvesmo arī mūzika un cilvēki.

Jānis Bruģis

Esmu dzimis 1956. gada 28. maijā, pavisam citā Latvijas galā – pilsētā, kuru par Rūjienu sauc. Sešu gadu vecumā kopā ar vecākiem bija lemts atgriezties viņu dzimtajā pusē – Latgalē. Tā ka par latgalieti sevi varu saukt pilnīgi droši. Jau daudzus gadus kā esmu rēzeknietis.

Mani dzīves ceļā vienmēr ir vadījušas divas spēcīgas rakstura iezīmes – zinātkāre un fantāzija.

Register to read more...